Simons Mariuss (Mairs)

Īss dzīves apraksts un viņa pētījumu rezultāti

Gunzenhauzenes matemātiķis, ārsts, astronoms un kalendāru sastādītājs Simons Mairs (1573–1624), kurš sevi dēvēja par Mariussu, bija Ansbahas markgrāfistes galma matemātiķis. Viņš atklāja Jupitera pavadoņus aptuveni vienlaicīgi ar Galileo Galileju, bet savus rezultātus ilgi nepublicēja, pēc kā Galilejs viņu apsūdzēja plaģiātismā. Taču vēsturnieki ir noskaidrojuši, ka Mariuss Jupitera mēness atklāja pilnīgi neatkarīgi no Galileja, un ka viņa novērojumi daļēji bija precīzāki. Jau viņa dzīves laikā neapšaubāmi tika uzskatīts, ka viņš bija pirmais eiropietis, kas veica Andromedas miglāja teleskopiskos novērojumus.

Biogrāfija

Marius dzimis 1573. gada 10. janvārī Gunzenhauzenē un miris 1624. gada 26. decembrī (Jūlija kalendārs) Ansbahā. Viņa tēvs Reicharts Mariuss kādu laiku bija pilsētas mērs; viņu māti sauca Elizabete. 1606. gadā viņš apprecējās ar Felicitas Laueri (kristīta 1590. gada 5. martā), sava Nirnbergas grāmatu iespiedēja Hansa Lauera (1560–1641) meitu. Viņiem dzimuši vismaz divi dēli un piecas meitas.

Vēsturnieki pieņem, ka izšķiroša nozīme viņa izglītībā bijis tas, ka markgrāfs Georgs Frīdrihs nejauši dzirdējis viņu dziedam. Runā, ka reģents viņu bija iecienījis un 1586. gadā pieņēma viņu Heilsbronnas firstu skolā, kuru viņš apmeklēja līdz 1601. gadam, kļūstot par tās slavenāko skolnieku. Viņa plānus studēt Kēnigsbergā neizdevās īstenot, tomēr 1601. gadā Mariussam bija iespēja doties pie Tiho Brahe uz Prāgu. Pēc tam viņš līdz 1605. gadam studēja medicīnu Padujā, kur, iespējams, iepazinās ar Galileju. 1604–1605. gadā viņš bija Padujas vācu studentu valdes loceklis. No 1606. gada līdz savai nāvei 1624. gadā (1625. gada 5. janvārī pēc Gregora kalendāra) viņš bija Ansbahas galma matemātiķis.

Pētniecība

1594. gadā Mariuss sāka veikt meteoroloģiskos novērojumus. Viņa ikgadējais kalendārs Prognosticon astrologicum tika publicēts no 1601. līdz 1629. gadam. Mariuss jau 1610. gadā pierādīja savu izcilību matemātikā, no grieķu valodas pārtulkojot un izdodot Elementorum Euclidis pirmās sešas grāmatas (Die Ersten Sechs Bücher Elementorum Euclidis). Viņš bija pieredzējis novērotājs jau pirms teleskopu ēras, jo 1596. gadā bija publicējis savus novērojumus par komētām un 1604. gadā precīzi noteicis supernovas atrašanās vietu Čūskneša zvaigznājā (Ophiuchus zvaigznājs). Pateicoties savam skolotājam Johannesam Filipam Fuksam fon Bimbaham, Mariusam 1609. gada vasarā bija iespēja izmantot beļģu teleskopu, ar kuru viņš – pēc sava apgalvojuma – 1609. gada 29. decembrī (Jūlija kalendārā) arī atklāja Jupitera četrus lielākos pavadoņus. Tādējādi šo novērojumu Mariuss veica tikai vienu dienu vēlāk nekā Galilejs, kurš savus atklājumus datēja pēc Gregora kalendāra. Par šo atklājumu viņš pirmo reizi ziņoja 1612. gadā izdevumā Prognosticon.

Savus pētnieciskos rezultātus Marijs pirmo reizi publicēja 1614. gadā izdevumā Mundus Iovialis, pēc kā viņa slavenais itāļu konkurents 1623. gadā izdevumā Il Saggiatore viņu apsūdzēja plaģiātismā. Galilejs jau 1610. gada martā bija nodrošinājis savu ietekmīgu pozīciju ar rakstu Sidereus Nuncius (Zvaigžņotais vēstījums), taču Mariuss novēroja dažas detaļas, kuras Galilejs neminēja. Viņš norādīja, ka Jupitera mēness orbītas plakne ir nedaudz sasvērta gan attiecībā pret Jupitera ekvatoriālo plakni, gan pret ekliptikas plakni, kas paskaidroja platuma neprecizitātes. Mariuss pamanīja arī mēness spilgtuma izmaiņas un aprēķināja tos tabulās no 1608. līdz 1630. gadam.

1611. gada vasarā Mariuss vēstulē piemin savus Veneras novērojumus: kopš 1611. gada augusta viņš novēroja Saules plankumus, un tā paša gada novembrī viņš konstatēja, ka Saules plankumu kustība – un līdz ar to arī Saules ekvatoriālā plakne – ir sasvērta attiecībā pret ekliptikas plakni. 1619. gadā viņš pirmo reizi izsaka pieņēmumu, ka saules plankumu parādīšanās ir periodiska. Mariuss bija pirmais eiropietis, kas 1612. gada decembrī minēja Andromedas miglāju, un 1618. gadā viņš novēroja trešo un lielāko no trim tā gada komētām.

Lai gan Mariussam piederēja vissvarīgākie 17. gadsimta sākuma astronomiskie atklājumi, viņš iebilda pret heliocentrisko izpratni par kosmosu un atbalstīja Tiho uzskatu. Ar to Mariuss bija saskāries neatkarīgi no Brahes, kad viņš 1595.–1596. gada ziemā pirmo reizi lasīja Kopernika rakstus.

Mariussa darbu joprojām aizēno apsūdzības plaģiātismā, lai gan 20. gadsimta sākumā tika pierādīts, ka Mariuss pētījumus veica pilnīgi patstāvīgi, un ka pat viņa agrīnākie pieraksti ir tuvāki mūsdienu skaitļiem, nekā Galileja novērojumi.

Atzinības

1612. gadā Gunzenhauzenes pilsēta uzdāvināja Mariusam sudraba kausu. Jupitera mēnešu nosaukšana ar romiešu dieva Jupitera mīluļu vārdiem, kas tika ieviesta 20. gadsimta sākumā, ir saistīta ar Mariusu, kuram šo ideju 1613. gadā Ratisbonā (Rēgensburgā) bija devis Keplers.

Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) godināja Mariussu, piešķirot nosaukumu Mēness krāterim, kā arī blakus esošajiem „Mariusa kalniem“ (Marius Hills) un „Rima Marius“. 2014. gadā IAU asteroīdu ar pagaidu nosaukumu „1980 SM“ pārdēvēja par „(7984) Marius“. Gunzenhauzenē Simona Mariussa vārdā tika nosaukta vietēja ģimnāzija, un pilsētas centrā atrodas viņam veltīta piemiņas plāksne. Ansbahas konferenču centrā „Onoldia“ atrodas Simona Mariusa zāle („Simon-Marius-Saal“). 1991. gadā lika „Lions Club“ Ansbahas pilsētas centrā uzstādīt Mariusa pieminekli, ko veidojis Minhenes mākslinieks Frīdrihs Šelle. Mariussa vārdā ir nosauktas ielas vairākās pilsētās, kas ir saistītas ar viņa dzīvi un darbu.